Ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un Eiropas Savienības līdzfinansējumu Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 ietvaros, Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu Mežs” sadarbībā ar biedrību “Kurzemes meža īpašnieku apvienība” aicina uz izglītojošu semināru 2025. gada 19. augustā Saldū.

Pasākums apvienos lekcijas un praktiskus paraugdemonstrējumus mežā, sniedzot dalībniekiem vērtīgas zināšanas par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kooperācijas priekšrocībām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Vieta: White Factory, Rīgas iela 8, Saldus, un praktiskā daļa – Cieceres pagastā, Saldus novadā
Datums: 19. augusts 2025
Laiks: 8:30–16:30

Semināra programma:

• 08:30–09:00 – Ierašanās un tīklošanās, kafija
• 09:00–09:10 – Atklāšana un dienas plāns – Aneta Rulle
• 09:10–11:00 – Rolands Feldmanis – “Mežsaimniecības kooperatīvu nozīme efektīvai un ilgtspējīgai privāto mežu apsaimniekošanai Latvijā”
• 11:00–11:15 – Pauze
• 11:15–13:00 – Ainārs Tiļļa – “Zaļās prasības praksē: Kā saglabāt bioloģisko daudzveidību apsaimniekošanas procesos”
• 13:00–14:00 – Pusdienu pauze
• 14:00–14:15 – Ceļš uz mežu
• 14:15–16:30 – Ainārs Tiļļa – “Kā lasīt mežu? Bioloģiskās daudzveidības atpazīšana un vērtēšana dabā. Ilgtspējīgas apsaimniekošanas metodes īpaši aizsargājamās teritorijās” (praktiskā demonstrācija)

Pasākums paredzēts:

– lauku uzņēmējiem
– mežsaimniekiem
– iedzīvotājiem, kas deklarēti lauku teritorijā un vēlas attīstīt uzņēmējdarbību

Programma šeit:

Pieteikšanās spiežot uz pieteikšanās saiti vai rakstot uz +371 29432712 (Aneta) vai aneta@musumezs.lv

Afiša

Pasākums tiek īstenots projekta “Informatīvo pasākumu organizēšana” (projekta nr. 25-00-C0LA0132-000001) ietvaros, ko finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem.

Ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un Eiropas Savienības līdzfinansējumu Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 ietvaros, Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu Mežs” sadarbībā ar biedrību “Kurzemes meža īpašnieku apvienība” uzsāk projekta “Informatīvo pasākumu organizēšana” (projekta nr. 25-00-C0LA0132-000001) īstenošanu.

Projekta mērķis
Projekta ietvaros plānoti trīs izglītojoši semināri šā gada augustā Kuldīgā un Saldū, kuru mērķis ir veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu mežsaimniecībā, kā arī sniegt praktiskas zināšanas lauku uzņēmējiem par inovāciju ieviešanu un biznesa vadību mūsdienīgos apstākļos.

Pirmais pasākums jau 5. augustā Saldū!

Vieta: Eat&Chill, Apvedceļš 7C, Saldus
Datums: 2025. gada 5. augusts
Laiks: 8:00–17:00

Tēma: “Kā efektīvi vadīt un pārvaldīt mazo un vidējo biznesu lauku teritorijā, izmantojot mūsdienīgus un inovatīvus risinājumus”
Pasākums īpaši piemērots:
•    – mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem
•    – mežsaimniekiem
•    – iedzīvotājiem, kas vēlas attīstīt uzņēmējdarbību lauku teritorijās

Pasākuma programma:
•    08:00–08:30 | Ierašanās, kafija un tīklošanās
•    08:30–08:45 | Atklāšana – Aneta Rulle
•    08:45–10:45 | Lekcija “Kā no speciālista kļūt par vadītāju” – Inga Šadurska
•    11:00–13:00 | Mākslīgais intelekts MVU darbībā – 1. daļa – Valters Slava
•    13:30–14:30 | Mākslīgais intelekts MVU darbībā – 2. daļa – Valters Slava
•    14:45–16:45 | Stratēģiskā mārketinga komunikācija MVU – Jolanta Derkevica-Pilskunga

Pasākuma programma PDF

Precīza pasākuma programma  un pieteikšanās šeit!

+371 29432712 (Aneta)
anetarulle@gmail.com

Pieteikuma veidlapa

Projekta īstenotāji
Pasākumi tiek īstenoti projekta “Informatīvo pasākumu organizēšana” ietvaros, ko finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem. Kopējās attiecināmās izmaksas – 25 789,14 EUR.
Aicinām piedalīties un izmantot iespēju iegūt aktuālas zināšanas par inovatīviem risinājumiem, uzņēmējdarbības attīstību un mežsaimniecības iespējām Latvijā!

Tehnoloģija agrīnai galotņu sešzobu mizgrauža (Ips acuminatus Gyllenhal.) invāzijas diagnostikai parasto priežu (Pinus sylvestris L.) mežaudzēs.

LV
https://www.silava.lv/petnieciba/petijumi/tehnologija-agrinai-galotnu-seszobu-mizgrauza-ips-acuminatus-gyllenhal-invazijas-diagnostikai-parasto-priezu-pinus-sylvestris-l-mezaudzes

EN
https://www.silava.lv/en/research/projects/technology-for-the-early-detection-of-sharp-dentated-bark-beetle-ips-acuminatus-gyllenhal-infestation-in-scots-pine-pinus-sylvestris-l-stands

Nr. 24-00-C0LA1601-000033

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), turpinot īstenot projektu, kura ietvaros paredzēts izstrādāt vadlīnijas kooperatīvo sabiedrību atbalsta fonda ieviešanai Latvijā, sadarbībā ar projektā iesaistītajiem Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) speciālistiem veic Vācijas pieredzes izpēti šāda fonda izveidē un uzturēšanā, kā arī apzina citas Eiropas valstis, kurās šāda vai līdzīga veida organizācijas darbojas kooperatīvo sabiedrību interesēs.
Lai izprastu Kooperatīvo sabiedrību fonda pamatprincipus, projekta ietvaros jau vairākus mēnešus norisinājies padziļināts darbs, pētot tieši Vācijas pieredzi, kas balstīta uz profesionālu atbalstu finansiālu un ar pārvaldības optimizēšanu saistītu problēmu risināšanā. Tomēr, lai gan sākotnējie secinājumi vairāk vērsti tieši uz faktu, ka atbalsta fonds var būt par glābiņu krīzes situācijās, dziļāka izpēte parāda, ka fonda lielākā efektivitāte slēpjas tieši prevencijas un profilakses funkcijās, kas, plānojot ilgtspējīgas kooperācijas attīstību, ir pamatuzstādījumi mērķa sasniegšanai.
Informācija par Vācijas kooperatīvu atbalsta fonda vēsturisko izveidi, dokumentāciju un nepieciešamajiem ieguldījumiem ir brīvi pieejama. Iedziļinoties un veicot šīs informācijas izpēti, ir tapis skaidrs, ka Latvijā identiski darbojošos fondu ieviest nevarēs, jo Vācijā arī pati kooperācijas sistēma strukturizēta nedaudz citādāk, nekā mūsu valstī, taču kā vienā, tā otrā valstī vislielākā nozīme būtu nemainīgam atbalsta fonda darbības mērķim – nodrošināt lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvu biedru aizsardzību un attīstību.
Turpinot iesākto darbu, projekta sadarbības partneri plāno doties vizītē pie Vācijas kolēģiem, lai klātienē iepazītos ar atbalsta fonda darbības pamatprincipiem un līdz šim notikušiem fonda darbības īstenošanas prakses gadījumiem.
Plānots, ka projekts tiks īstenos līdz 2025.gada vasaras vidum un tā uzdevumu izpildē iesaistīsies ne tikai LLKA un LBTU, bet arī citu lauksaimniecības organizāciju, kooperatīvo sabiedrību un lauksaimnieku pārstāvji.
 
 
 
 
LLKA īstenotais projekts tiek finansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” līdzekļiem saskaņā ar līgumu Nr. 22-00-A01612-000013.

Ir simtiem uzņēmumu, kas piedāvā mežu nocirst, bet cik to piedāvā apsaimniekot? Kooperatīvs ir viens no risinājumiem, lai meži saglabātos Latvijas iedzīvotāju īpašumā.

Ar kopīgu mērķi
Kooperatīvos iesaistās ļoti dažādi meža īpašnieki – gan pieredzējuši, gan bez pieredzes – piemēram, cilvēki, kuri mežu ir mantojuši no saviem vecākiem. “Iemesli, kāpēc vairumā gadījumu cilvēki iesaistās kooperatīvā, ir līdzīgi – nav laika mežu apsaimniekot, pašiem trūkst pieredzes un zināšanu, kā arī ir vēlme apsaimniekot savus īpašumus ilgtspējīgi. Protams, iemesls ir arī finansiāls ieguvums, kopīgi apsaimniekojot mežus. Tie ir cilvēki ar atšķirīgu pieredzi un zināšanām, taču ar kopīgu mērķi – mežu nepārdot, bet apsaimniekot. Un šis ir ļoti svarīgs aspekts, ko arī mēs vienmēr uzsveram, jo ilgtermiņā ieguvums no meža apsaimniekošanas būs lielāks,” stāsta MPKS “Mežsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Māris Dreija. Pašlaik darbojas simtiem uzņēmumu, kas piedāvā mežu nocirst, bet rodas jautājums – cik to piedāvā apsaimniekot? Kad ir veikta mežizstrāde, nepieciešams mežu atjaunot, taču daudzi privātie mežu īpašnieki nezina, kā to darīt – kā gatavot augsni, kur ņemt stādus, kad un kāpēc jāveic jaunaudžu kopšana, kas to visu var izdarīt un kādas ir izmaksas. Un šajā situācijā bieži tiek pieņemts lēmums īpašumu pārdot. Pēc tam to nereti iegādājas dažādi pārpircēji vai starpnieki, kuri izsaimnieko mežu pilnībā, domājot tikai par maksimālu peļņu pēc iespējas īsākā laika periodā. Kooperatīvam ir diametrāli pretējs mērķis – izmantojot gadu desmitiem krātās meža pētnieku zināšanas un pieredzi, ilgtspējīgi mežu apsaimniekot un veidot veselīgu un kvalitatīvu mežu, nodrošināt pilnu apsaimniekošanas ciklu, sākot no stādīšanas un beidzot ar mežizstrādi. Tas nodrošina maksimālu labumu meža īpašniekam un meži paliek Latvijas iedzīvotāju īpašumā, uzsver Māris Dreija.  

Lai saimniekotu efektīvāk
Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele stāsta, ka ministrija pašlaik nav veikusi analīzi, cik daudz meža īpašumu ir Latvijas pilsoņu rokās. Daļa meža īpašumu pieder ārvalstniekiem, bet lielākā daļa tomēr atrodas vietējo meža īpašnieku rokās.  Arī gadījumā, ja īpašums vairs nepieder Latvijas pilsoņiem, tā apsaimniekošanā tomēr tiek iesaistīti vietējie darbinieki. Parasti ārvalsts investors meža īpašumu pērk ar domu to attīstīt, lai gūtu peļņu, nevis turētu dīkā, kas ne vienmēr notiek vietējo īpašnieku privātīpašumā, jo tam nepietiek spēka, zināšanu un varēšanas. Līdz šim tie, kas Latvijā iegādājušies īpašumu, to apsaimniekošanu veikuši ļoti cienījami. Tomēr mums būtiski ir kopīgi panākt, lai arī vietējie meža īpašnieki izprot meža vērtību un nodrošina kvalitatīvu meža apsaimniekošanu ilgtermiņā. Kooperācija var palīdzēt šo mērķi sasniegt.
Vai kooperācija varētu būt labs instruments, lai meži saglabātos vietējo meža īpašnieku rokās? “Ceram, ka cilvēkam, kurš nav aktīvs meža apsaimniekošanā, iestājoties kooperatīvā, notiek pavērsiens un ar kooperatīva palīdzību saimniekošana top aktīvāka, kvalitatīvāka un mērķtiecīgāka. Meža nozarē uz īpašumu konsolidāciju neskatāmies kā uz bubuli, bet veidu, kā meža zemes tiktu apsaimniekotas efektīvāk. Turklāt konsolidācijā lielākajā daļā gadījumu piedalās vietējā kapitāla uzņēmēji. Kooperācija būtu veids kā, nepārdodot savu īpašumu, saimniekam būtu iespēja apsaimniekot savu mežu labāk, gūstot labumu arī sev. Tā ir arī iespēja attīstīt savu īpašumu un gūt papildu ieņēmumus,” skaidro I. Silamiķele.
Vai jāaug kooperatīvu skaitam? Tas esot labs jautājums, vai jāaug kooperatīvu skaitam vai dalībnieku skaitam kooperatīvos. Kad kooperatīvi vēl tikai veidojušies, šķita, ka tas notiks pa reģioniem – cik novadu, tik meža īpašnieku kooperatīvu. Bet dzīve darījusi savu un pašlaik kooperatīviem ir biedri visā Latvijā. Līdz ar to nav pamata teikt, ka mums vajag piecus kooperatīvus – katram reģionam savu, saka I. Silamiķele. Tagad reāli darbojas trīs meža īpašnieku kooperatīvi un vairāk pat neesot vajadzības. “Galvenais, lai mazāk aktīvie meža īpašnieki iestājas kooperatīvos un darbojas. Ir jāaudzē esošo kooperatīvu biedru skaits,” uzskata ZM pārstāve. Kā piemēru viņa min graudkopības nozari, kur izveidota stipra kooperācija. Lai runātu par skandināvu modeļa ieviešanu, kooperatīvu biedru skaitam gan jābūt lielākam. “Skandināvijas valstīs ir maz meža īpašnieku, kuri nedarbojas kooperatīvos, savukārt pie mums situācija ir pretēja. No aptuveni 100 tūkstošiem meža īpašnieku pat desmitā daļa nav kooperatīvos, līdz ar to vēl ir lielas iespējas izaugsmei,” uzsver Ilze Silamiķele. Tiesa, ne vienmēr saimnieki domā par nākotnes perspektīvu, lai savu mežu apsaimniekotu ilgtspējīgi. Īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā cilvēki vairāk vērsti uz īstermiņa risinājumiem. Lai situāciju mainītu, ZM sadarbībā ar LLKA un Latvijas Meža īpašnieku biedrību (LMĪB) cenšas izglītot meža īpašniekus, rīkojot seminārus un apmācības.   

Svarīgas zināšanas
Mūsdienās meža īpašumu apsaimniekošanas iespējas ģimenēm ir krietni vien lielākas, nekā pirms desmit gadiem, uzsver LMĪB vadītājs Arnis Muižnieks. Kooperācija attīstās un tas dod labu iespēju meža īpašniekiem iesaistīties šajā kustībā un apsaimniekot savus īpašumus. Lai arī visā Latvijā darbojas tikai pāris meža īpašnieku kooperatīvu, LMIB vadītājs neredz šķēršļus, lai tas turpinātu izaugsmi un papildinātu savas rindas ar jauniem dalībniekiem. Tiesa, nebūtu slikti, ja pieaugtu konkurence un veidotos vēl kāds jauns kooperatīvs, jo “konkurence palīdz domāt, kā labāk saimniekot”.
A. Muižnieks domā, ka pietrūkst informācijas par kooperācijas ieguvumiem. Lai gan padomju laiki jau sen beigušies, vecākā paaudze tos labi atceras un, iespējams, tas ir iemesls, kāpēc nav vēlme kopīgi saimniekot. Jāņem vērā arī tas, ka aizvadītajos gados nodibinājušies daudzi uzņēmumi, kas piedāvā meža apsaimniekošanas pakalpojumus saviem klientiem. “Lai savs īpašums nav jāpārdod, tā apsaimniekošanu var uzticēt arī kādam uzņēmumam, bet tādā gadījumā lēmumu pieņems šis uzņēmums. Taču, iestājoties kooperatīvā, lēmumu kopsapulcē pieņems pats īpašnieks,” skaidro A. Muižnieks. Vēl viena iespēja – mācīties un iegūt jaunas zināšanas. Ja salīdzina ar deviņdesmitajiem gadiem, daudzi meža īpašnieku zināšanas par labu mežsaimniecības praksi un meža vērtību ir tikai augušas. Tiesa, arī pašlaik nereti ir grūti pašiem apsaimniekot mežu, kā arī sameklēt nepieciešamos pakalpojumus. Muižnieks vērš uzmanību, ka LMĪB savā mājaslapā piedāvā nozarē atzītu speciālistu tiešsaistes seminārus, video lekcijas un vebinārus, kuru laikā visi interesenti var apgūt nepieciešamās zināšanas gan par meža apsaimniekošanu, gan citiem aktuāliem jautājumiem. Plašākas zināšanas un daudzveidīgāka informācija par kooperācijas labumiem ļautu pašiem meža īpašniekiem pieņemt svarīgus lēmumus savu mežu apsaimniekošanā, skaidro A. Muižnieks. Kooperācijas priekšrocība – tā ļauj koncentrēt saražotās produkcijas apjomu, iegūstot piemaksas par pārdoto koksni, kas nav iespējams katram individuālam saimniekam.  

Skandināvu piemērs
Meža īpašniekam vajadzīgs partneris, kam viņš var uzticēties, uzskata biedrības “Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs” valdes priekšsēdētājs, lielākā meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” dibinātājs Grigorijs Rozentāls. “Meža īpašniekam uzticība vajadzīga, lai viņš zina, ka saņems godīgu samaksu par kokmaterāliem vai tiks pie stādiem, ja būs tāda vajadzība,” viņš stāsta. G. Rozentāls atzīst – ļoti svarīgs ir kooperatīva darbības caurspīdīgums. Un to, kāds būs kooperatīvs, nosaka paši īpašnieki. G. Rozentāls domā, ka jāņem piemēri no Skandināvijas, kur izveidota caurspīdīga un labi strādājoša sistēma. Daudziem nozares spēlētājiem būtu interesants zviedru vai norvēģu modelis, kur katrs trešais meža īpašnieks darbojas kādā kooperatīvā. Diemžēl Latvija līdz šim nav gājusi skandināvu ceļu. “Skandināvu modelis ir ļoti dārgs, jo lēmumu pieņemšana notiek daudzpakāpju līmenī – nomināciju komisijas, reģionālās valdes, pilnvaroto sapulces. Arī viņi ir daudz kļūdījušies un izgājuši smagu mācīšanās ceļu. Piemēram, Zviedrijā no vairāk nekā 50 meža īpašnieku kooperatīviem palikuši četri. Viņiem tas ritenis bija jāizgudro no jauna, bet mums tas vairs nav jādara,” skaidro G. Rozentāls. Tas esot vienīgais veids, kā radīt stabilu meža īpašnieku kooperatīvu. Ar ko Latvija atšķiras no Zviedrijas?  Latvijas meža kooperatīvos biedru skaits sasniedzis tūkstoti, bet tas nozīmē, ka no aptuveni 100 tūkstošu kopējā meža īpašnieku skaita ir aptverta maza daļa, kam neesot lielas ietekmes uz kopējo situāciju nozarē. Ja zviedriem viena meža īpašnieka vidējā meža platība ir ap 50 ha, mums vien 10 ha. “Vienīgais veids, kā strādāt, ir iet skandināvu ceļu, kur kopsapulču dalībniekus ievēl līdzīgi, kā mēs ievēlam parlamentu, un tad parlaments pieņem lēmumus mūsu vietā,” skaidro G. Rozentāls.  Skandināvu modeļa ieviešana ļautu kooperatīvus padarīt prognozējamākus un drošākus, lai tos respektētu gan finanšu iestādes, gan politiķi un likumdevēji.
Informāciju sagatavoja biedrība Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija par Meža attīstības fonda piešķirtajiem līdzekļiem projekta Nr. 22-00-S0MF10-000024 ietvaros.

Autors:Latvijas Lauksaimniecībaskooperatīvu asociācija

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā  sabiedrība (MPKS) “Mūsu Mežs” darbojas galvenokārt Kurzemē un izveidojusies uz Saldus meža īpašnieku apvienības bāzes. Šīs apvienības aktīvākie biedri 2016. gadā izveidoja kooperatīvu, ņemot vērā meža īpašnieku kooperatīvu kustības aizsācēja Grigorija Rozentāla pieredzi. Bija redzams, ka tieši kooperatīvs var veidot saimniecisko darbību un ciešāku sadarbību ar mežu īpašniekiem un tam bija liels svars sava kooperatīva dibināšanā. Pašlaik jau kooperatīvā “Mūsu Mežs” apvienojušies 63 biedri – gan fiziskas, gan juridiskas personas un apsaimniekojamā platība pārsniegusi trīs tūkstošus hektāru.

Svarīgs apjoms
Kādi ir ieguvumi, darbojoties kooperācijā? “Mūsu Mežs” izpilddirektors Toms Kalvis uzsver, ka tā ir kopīga spēka veidošana gan kokmateriālu, gan stādu tirgū. Ar katru individuālo īpašnieku daudzos gadījumos negribēšot krāmēties vispār, nedos labāko cenu vai vienkārši atteiks sadarbību. “Ja saimniekam būs vēlme iepirkt mazu stādu daudzumu – ap 200 – 300, tad meža īpašnieks var palikt bez nepieciešamā. Savukārt kooperatīvā katrs biedrs izsaka savas vēlmes un vajadzības un tad veicam kopīgu iepirkumu,” atklāj Toms Kalvis. Katru gadu notiek biedru aptauja, lai saprastu ikviena vajadzības. Meža stādīšana galvenokārt tiek veikta pavasarī, jo uz to brīdi atbrīvojušās jaunaudžu kopšanas brigādes. Tas esot visizdevīgākais brīdis, jo brigādēm tajā laikā darba apjoms ir samazinājies un kooperatīvs var piesaistīt darbaspēku meža stādīšanai. Ja kāds izvēlas stādīt kokus rudenī, stādi jāpiesaka pusgadu iepriekš, bet tādu gadījumu neesot daudz. Pēc aptaujas veikšanas kooperatīva vadītājs sazinās ar vietējām stādaudzētavām un rezervē stādus. Tā kā kooperatīvā tiek strādāts ar katru biedru individuāli, vadītājs ir lietaskursā par izstrādātajām cirsmām un tad arī kļūst skaidrs, vai meža īpašnieks Mežaudzi atjaunos māklīgi vai dabiski. Ātra informācijas aprite ir tā priekšrocība, ko iespējams panākt, strādājot ar individuālu pieeju katram kooperatīva biedram.
Līdzīgi kā citi meža apsaimniekotāji arī Toms Kalvis uzsver, ka daži tirgus dalībnieki daudz nerēķinās ar mazajiem spēlētājiem. “Ja mazs saimnieks gribēs piegādāt kādai no lielajām kokmateriālu iepirkšanas vietām savus 10 kubus, uz viņu būs interese nopelnīt. Ja kooperatīvs operē ar desmit tūkstošiem kubu, tad jau runa ir par pastāvīgas koksnes plūsmas nodrošināšanu un garantēta apjoma piegāžu veikšanu. Tā ir ilgstpējīga darbība, lai sadarbības partneri zinātu, ka koksne tiks piegādāta un īpašniekiem uz tā rēķina būs piemaksas,” skaidro izpilddirektors.  

Aug trīskārtīgi
Kopš Toms Kalvis pats iesaistījās kooperatīva darbā 2018. gadā tā biedru skaits audzis trīskārtīgi. Pakāpeniski augot dalībnieku skaitam, vadītājs spējis pielāgoties tam cilvēku daudzumam, kam jāsniedz pakalpojumi. Tagad viss notiek organiski, bet citādi būtu gadījumā, ja kooperatīva biedru skaits augtu ļoti strauji.
Kā meža īpašnieki kļūst par kooperatīva biedriem? Toms Kalvis uzsver – lai sāktu runāt par abu pušu sadarbību, jāveic pirmā darbība. Tā, piemēram, var būt konsultācija par jaunaudžu kopšanu, cirsmu vai jauna meža stādīšanu. Tad arī meža īpašnieks pats saprot, vai vērts veidot sadarbību un būs jēga no darbības kooperatīvā. “Mēs sniedzam konsultācijas ne tikai kooperatīva biedriem, bet arī pārējiem meža īpašniekiem. Kad runāju ar viņiem, saprotu, kādas ir viņu vajadzības, vai esam viņam nepieciešami vai viņš ir pašpietiekams, jo daudzi ir izglītoti meža īpašnieki, kuriem nav problēmas izlemt vienu vai otru jautājumu,” stāsta izpilddirektors.  
Lielākoties jaunie biedri par iespēju stāties kooperatīvā uzzinot no radiem, draugiem vai savstarpējām diskusijām, kad cits meža īpašnieks iesaka kooperatīvu kā risinājumu. Tieši personīgie ieteikumi daudziem palīdzot izdarīt izvēli par labu kooperatīvam.  

Jāredz sava vīzija
“Mūsu Mežs” biedri apsaimnieko, sākot no viena līdz 200 ha mežu. Toms Kalvis uzsver, ka katram meža īpašniekam jāsaprot sava vīzija un kooperatīvam jāpielāgojas šai vīzijai no mežsaimniecības viedokļa. Ja īpašnieks vēlas vairāk virzīties pa dabas daudzveidības ceļu un nevēlas veikt kailcirtes, jāsaprot, kādas darbības ieteikt, lai veicinātu dabas daudzveidību un pasargātu platības vai saglabātu dažādus meža elementus. “Mums ir biedri, kas savā mežā nevēlas redzēt kailcirtes un tad veicam meža izlases cirtes, krājas kopšanu un saprotam, ko saglabājam. Tiem, kas veic meža saimniecisko darbību, iesakām citus darbus. No katra kooperatīva biedra jāizprot, kāda ir viņa vīzija un kādu viņš vēlas redzēt savu mežu nākotnē. Man kā meža speciālistam jāpielāgo savas zināšanas tam mērķim, kurp vēlas iet meža īpašnieks. Var gadīties arī tāda situācija, ka meža īpašnieks nav izvēlējies labāko meža apsaimniekošanas modeli un tad kooperatīva speciālisti viņam piedāvā iespēju izvēlēties A, B vai C variantu, lai nonāktu pie kopsaucēja,” savā pieredzē dalās Toms Kalvis.
Tāpat “Mūsu Mežs” veic arī savu biedru apmācību un apgādi. Ar saviem biedriem lielākoties strādā pats kooperatīva vadītājs, bet atsevišķiem darbiem – meža stigošanai vai inventarizācijai – tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji – ilgstoši sadarbības partneri. Pašlaik liels izaicinājums ir jaunaudžu kopšana, jo nozarē strauji sadārdzinājušās izmaksas. Iepriekš lielu daļu šo izmaksu sedza ES finansējums, bet pašlaik paša līdzfinansējums šajos projektos nepieciešams lielāks un tas liek pielāgoties jaunajai tirgus situācijai. Tāpat izaicinājums ir meža izstrādes pakalpojumu sniedzēju piesaiste, jo šobrīd nozarē ir liels pieprasījums pēc pakalpojumiem. Tomēr ir cerība, ka tuvākajā laikā situācija stabilizēsies.  

Rezultāts pēc gadiem
Cik svarīga ir ilgtspējīga meža apsaimniekošanā? “Rezultāts būs redzams pēc 70 gadiem. Man kā mežsaimniecības speciālistam ļoti svarīgs kods ir tas, ka mana darba rezultāts būs redzams pēc gadu desmitiem. Būtiskākais, ka pēc manis paliks produktīvāks mežs un īpašniekam būs ko atdot mantojumā bērniem un mazbērniem un viņi priecāsies par darbu, kas paveikts,” stāsta Toms Kalvis. Viņš ir mežsaimnieks jau otrajā paaudzē un turpina sava tēva iesākto. Tomam pašam pieder 3 ha jaunaudze, kur darba pietiek gan pašam, gan aroda prasmes tiek ierādītas četrgadīgajam dēlam. Līdz ar to var teikt, ka ģimenē veidojas vesela mežsaimnieku dinastija.  

Sasniedz mērķus
Līdz šim kooperatīvam izdevies sasniegt izvirzītos mērķus. Katru gadu bijis realizētās koksnes apjoma kāpums un pieaudzis apgrozījums – par 10 %, kā arī palielinājies biedru skaits – vidēji par 8 %. “Tas nozīmē, ka strādājam pareizi. Mērķis ir palielināt apgrozījumu un biedru skaitu,” skaidro Toms Kalvis. Tuvākais mērķis ir noturēt pašu uzstādīto latiņu – individuāla attieksme pret katru meža īpašnieku un spēja pielāgoties viņa vajadzībām, kā arī neapstāties pie sasniegtā un turpināt attīstību, veicinot meža īpašnieku biedru piesaisti, paplašinot sadarbības partneru loku, kā arī izcīnīt lielāku ietekmi tirgū. Ja partneru skaits strauji augs, kooperatīvā iecerēts palielināt darbinieku skaitu. Pagājušajā gadā kooperatīvā iestājušies vairāki mežsaimnieki no Vidzemes un nākas darboties arī šajā novadā. Ja biedru skaits būs lielāks, kooperatīvs plāno veidot atsevišķu struktūrvienību šajā reģionā. “Atklātība un caurspīdīgums pret saviem biedriem ir kooperatīva stūrakmeņi. Bet grūti ir tad, ja katrs domā tikai par savu iespēju nopelnīt, nevis kopējo lietu,” rezumē Toms Kalvis. Kāpēc Latvijā darbojas tik maz meža īpašnieku kooperatīvu? Tas esot saistīts ar nozares specifiku. Ja graudkopībā ražu novāc katru gadu, meža nozarē tas ir vairāku desmitu gadu jautājums. Turklāt vēl joprojām ir spēcīgas atmiņas par padomju gados pieredzēto, kad darbojās kolhozi, līdz ar to kooperācijā grūtāk iesaitsīt tieši gados vecāko paaudzi. Tagad gan situācija ir cita un kooperatīvi strādā katra meža īpašnieka labā. “Mēs neierobežojam meža īpašnieku, bet esam palīgs, lai ieteiktu, kā labāk rīkoties,” saka Toms Kalvis, piebilstot, ka jāstiprina esošie kooperatīvi un to var panākt vien ar cītīgu darbu un uzticēšanos.  

Par MPKS “Mūsu Mežs”:
-Kopš 2016.gada kooperatīvs ir Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas atzīts mežsaimniecības kooperatīvs.
-“Mūsu Mežs” kolektīvu veido profesionāļi ar vairāku gadu pieredzi meža apsaimniekošanā, kas spēj nodrošināt pilnu meža apsaimniekošanas ciklu.
-Dalība kooperatīvā nekādi neierobežo biedru brīvību pašiem pieņemt lēmumus savā mežā un organizēt jebkuru darbu. Meža īpašniekam ir jābūt saimniekam savā mežā.
-Kooperatīvs saviem biedriem sniedz bezmaksas konsultācijas meža apsaimniekošanas jautājumos, palīdz sagatavot un īstenot ES projektus, nodrošina visus nepieciešamos mežsaimnieciecības pakalpojumus meža apsaimniekošanai, kā arī realizē biedru koksni par vislabākajām cenām.
– Pašlaik kooperatīvā darbojas 63 biedri. 2021. gadā apgrozījums sasniedza 453,3 tūkstošus eiro. Kooperatīvs apsaimnieko ap trīs tūkstošiem ha.
Avots: MPKS “Mūsu Mežs”

 Informāciju sagatavoja biedrība Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija par Meža attīstības fonda piešķirtajiem līdzekļiem projekta Nr. 22-00-S0MF10-000024 ietvaros.

Autors: Latvijas LauksaimniecībasKooperatīvu asociācija

Lai uzlabotu meža vērtību

Pakalpojumu kvalitātes palielināšana, lielāks biedru skaits un savas ražošanas izveide – tie ir tikai daži no meža īpašnieku kooperatīvu mērķiem. Ilgtermiņā kooperatīvi plāno nostiprināt savas pozīcijas tautsaimniecībā, sniedzot lielāku pievienoto vērtību. Kooperatīvu aplēses liecina – sasniedzot savus skaitliskos mērķus un ilgtspējīgi apsaimniekojot biedru mežus, meža īpašnieku kooperatīvu pienesums tautsaimniecībā ik gadu būtu papildu 28 miljoni eiro. Tieši mazajiem un vidējiem meža īpašniekiem apvienojoties, kooperatīvu spēks augtu un tas ļautu kļūt par nozarē stratēģiski nozīmīgu partneri.  

Lai paliek vietējo rokās

Ziemeļeiropā meža īpašnieku kooperācija jau daudzus gadu desmitus ir galvenais privāto mežu apsaimniekošanas paņēmiens. Tādās valstīs kā Zviedrija un Norvēģija katrs trešais meža īpašnieks koksni pārdod un mežsaimnieciskos pakalpojumus iepērk caur kooperatīvajām sabiedrībām. Uz līdzīgu mērķi būtu jātiecas arī Latvijā, uzskata meža īpašnieku kooperatīvu pārstāvji. “Kā kooperatīva skaitliski sasniedzamos mērķus esam izvirzījuši biedru skaita palielināšanu līdz 10 tūkstošiem biedru un apsaimniekoto meža īpašumu platību – līdz 150 tūkstošiem hektāru, bet tas ir pamatots ar tālejošākiem mērķiem,” stāsta meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks”  valdes loceklis Andis Malējs. “Mežsaimnieks” vēlas palielināt biedru skaitu, lai meža īpašumi paliek vietējo iedzīvotāju rokās, nevis ārzemju kapitālam piederošajām kompānijām. Pašreiz esot vērojama nepatīkama tendence, ka aizvien vairāk un vairāk īpašumu nonāk ārzemju kapitāla rokās. Daudzi meža īpašnieki izšķiras par sava meža īpašuma pārdošanu, jo pietrūkst zināšanu, kā savu mežu apsaimniekot, kur saņemt mežsaimnieciskos pakalpojumus, kā iegūt peļņu no sava meža un vieglākais ceļš esot savu īpašumu pārdot. “Mēs kā meža īpašnieku kooperatīvs vēlamies būt kā efektīvs un ērts rīks, lai īpašnieki, kuriem trūkst zināšanu vai pašiem pietrūkst laika, varētu izdevīgi apsaimniekot savus īpašumus,” uzsver A. Malējs. Jāatgādina – tieši meža īpašnieku kooperatīva biedri vienlaikus ir arī šīs organizācijas īpašnieki un galvenie labuma guvēji no savu mežu apsaimniekošanas.

Apvienojot spēkus mezšaimniecības nozarē

“Mežsaimnieks” kā kooperatīvs strādā, lai pievienotā vērtība no īpašuma būtu pēc iespējas lielāka, tādēļ ir vēlme palielināt apsaimniekoto mežu platību, kas kooperatīvam ļautu gan efektivizēt pašu mežu apsaimniekošanu, gan arī iegūt papildus pievienoto vērtību, ejot tirgū kā vienotam spēkam. Lai to sasniegtu, jāveic vairāki soļi, kas arī dotu vairākus ieguvumus. “Pirmkārt, apvienojot pārdodamās koksnes resursus, mēs kļūstam stratēģiski svarīgs resursu piegādātājs nozarē. Līdz ar to saviem biedriem iegūstam labākus pārdošanas nosacījumus un cenas par pārdoto koksni, tajā skaitā samazinot cenu svārstību riskus, ar ko šobrīd saskaramies Latvijas reģionos. Tāpat arī mežizstrādes un mežkopības pakalpojumu iegāde biedriem kļūtu vēl izdevīgāka un drošāka,” skaidro “Mežsaimnieks” valdes loceklis. Otrkārt, spējot apkopot gana lielus resursus, kooperatīviem ir iespēja izveidot pašiem savu ražošanu, tādējādi vēl palielinot pievienoto vērtību mūsu mežos izaudzētajai koksnei. A.Malējs tic, ka Latvijā līdzīgi kā Skandināvijā nākotnē meža īpašnieku kooperatīviem piederēs kokapstrādes un koksnes ķīmijas pārstrādes uzņēmumi. Tāpat esot jāiegūst papildus pievienotā vērtība no nekoksnes resursiem – te runa ir par ekosistēmu pakalpojumiem, ko sniedz mežs. Ja katrs meža īpašnieks individuāli centīsies pārdot šos ekosistēmu pakalpojumus, tad galveno peļņu no tā iegūst starpnieki, tāpēc ir svarīgi apkopot mūsu meža īpašums un būt pašiem šī pakalpojuma ieņēmumu saņēmējiem, piebilst A. Malējs. Salīdzinot kooperatīvā apsaimniekotos mežus ar vidējiem Latvijas rādītājiem, aprēķināts, ka, sasniedzot savus skaitliskos mērķus un ilgtspējīgi apsaimniekojot biedru mežus, meža īpašnieku kooperatīvi tautsaimniecībā ik gadu spētu pienest papildus 28 miljonus eiro.

Kvalitatīvi un operatīvi

Kooperatīva  “Mūsu Mežs”  mērķis ir pakalpojumu kvalitātes saglabāšana augstā līmenī un operativitāte pakalpojumu sniegšanā – stāsta mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Mūsu Mežs” izpilddirektors Toms Kalvis. “Kad jutīsimies stabili savā darbībā un būs sasniegts plānotais kvalitātes un kvanititātes līmenis, tad plānosim nākamo lēcienu sava kooperatīva izaugsmē. Tiesa, pie šī plāna un attīstības virzieniem vēl būs detalizēti jāstrādā,” viņš uzsver.  Arī “Mūsu Mežs” plāno palielināt savu biedru skaitu. Līdzīgi, kā tas vērojams šobrīd, biedru skaita pieaugums varētu būt pakāpenisks un straujš lēciens, visticamāk, neesot gaidāms. Pašlaik kooperatīvā apvienojušies 67 meža īpašnieki. Tieši pēdējā laikā kooperatīvā esot iesaistījušies ārzemēs dzīvojošie meža īpašnieki, kam nepieciešama sava īpašuma apsaimniekošana Latvijā. To kooperatīvs varot nodrošināt, izstrādājot detalizētu apsaimniekošanas plānu, tāpēc arī veidojas laba sadarbība starp abām pusēm. Jaunos biedrus “Mūsu Mežs” plāno piesaistīt ar savu darbu, jo līdz šim esot pierādījies, ka neviena reklāmas kampaņa neesot tika laba un tieši informācijas nodošana no cilvēka uz cilvēku, respektīvi – viens klients iesaka kādam citam pamēģināt kooperatīva pakalpojumus – esot labākais veids, kā piesaistīt jaunus klientus. Proporcionāli biedru skaita pieaugumam paredzēts arī palielināt meža īpašnieku kooperatīva apsaimniekojamo platību. “Mūsu Mežs” biedri nesnaužot, pamazām tiekot iegādāti jauni meža īpašumi un tas nozīmē, ka bilance mainās uz pozitīvo pusi un apsaimniekojamā platība palielinās. Pēdējā mēneša laikā apsaimniekojamā platība esot pieaugusi par 60 – 70 ha un pieaugums turpinās. Pagaidām Toms Kalvis nenosauc konkrētus ciparus, bet minimālais plāns – gada laikā vidēji biedru skaitu palielināt par 8 % un attiecīgi hektāru skaits būšot atkarīgs no biedru apsaimniekojamās platības pieauguma. “Palielinoties biedru skaitam būs jāpalielina kooperatīva darbinieku skaits un man kā vadītājam tas nozīmēs jaunus izaicinājumus – katru jaunu darbinieku ievirzīt darbā, lai kvalitātes līmenis būtu atbilstošs mūsu izvirzītajiem mērķiem. Papildus darbinieki nozīmē ātrāku darbu izpildi – cirsmu iemērīšanu, īpašuma novērtēšanu, stādu iegādi. Taču primārais mērķis ir mūsu sniegto pakalapojumu kvalitātes saglabāšana un palielināšana, lai meža īpašnieks būtu apmierināts un gribētu darboties mūsu organizācijā,” uzsver Toms Kalvis. Tikpat svarīgs un nozīmīgs darbības mērķis esot meža pievienotās vērtības paaugstināšana. Daudz darba tiekot ieguldīts, lai katra īpašnieka mežs kļūtu produktīvāks un kvalitatīvāks. Tas nozīmē jaunaudžu kopšanu, krājas kopšanas cirtes, kad mežs tiek izkopts un padarīts produktīvāks, lai koksnes pieaugums būtu lielāks un no meža tiek izņemta mazvērtīgāka koksne, atbrīvojot augšanas telpu citiem kokiem. Meža pievienotās vērtības paaugstināšana nozīmē gan koksnes pārdošanu ar labām piemaksām, gan pievienoto meža vērtību dažādos procesos. Toms Kalvis ir vienisprātis ar kolēģiem, ka jātiecas uz kooperatīviem piederošas ražotnes izveidi. “Mūsu Mežs” vadītājs atklāj, ka šajā jautājumā varētu veidoties otrās pakāpes kooperācija, kad, saliekot kopā abu kooperatīvu zināšanas un pieredzi, varētu tapt sava pārstrāde. Tas veidotu meža īpašnieku kooperācijas spēku un kooperatīvu attīstībā dotu jaunu izrāvienu, kā arī nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Pagaidām šis jautājums detalizēti gan neesot apspriests. “Uz savu pārstrādi ir jātiecas, lai dotu pievienoto vērtību koksnei, ko iegūstam no katra meža īpašnieka meža. Tiesa, ir jāsaprot tā niša, kādā virzienā doties un ko izvēlēties par prioritāti. Tas būtu ieguvums visai nozarei un kooperācijas attīstībai,” spriež pieredzējušais mežsaimnieks.

Meža īpašnieku kooperatīvu mērķi:
– Palielināt apsaimniekojamo meža platību līdz 150 tūkstošiem ha.
-Palielināt meža īpašnieku kooperatīvu biedru skaitu līdz 10 tūkstošiem.
-Apvienot pārdodamās koksnes resursus, lai kļūtu par stratēģiski svarīgu resursu piegādātāju nozarē.
– Apkopot resursus un izveidot pašiem savu ražošanu, tādējādi vēl palielinot pievienoto vērtību mūsu mežos izaudzētajai koksnei.
– Papildus pievienotās vērtības iegūšana no ekosistēmu pakalpojumiem, ko sniedz mežs.
 
VIZĪTKARTES
MPKS “Mūsu mežs”
Biedru skaits: 67
Apgrozījums (2021.g.): 453,3 tūkstoši eiro
Apsaimniekojamā platība: 3 tūkstoši ha
Kontakti: tel. 24002400, e-pasts: info@musumezs.lv 
https://musumezs.lv/
 
MPKS “Mežsaimnieks”
Biedru skaits: 644
Apgrozījums (2021.g.): 8,6 miljoni eiro
Apsaimniekojamā platība: 12 144 ha
Kontakti: tel. 24225225, e-pasts: info@mezsaimnieks.lv
https://www.mezsaimnieks.lv/
 
Informāciju sagatavoja biedrība Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija par Meža attīstības fonda piešķirtajiem līdzekļiem projekta Nr. 22-00-S0MF10-000024 ietvaros.
 
Autors: Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija

Saimnieko ar skatu nākotnē
Kooperācija veicina labāku un ilgtspējīgāku mežu apsaimniekošanu – to apliecina privāto meža īpašnieku pieredze.
Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS) “Mūsu mežs” biedrs Žanis Andersons apsaimnieko 38 ha mežu Saldus novadā. Kooperatīvā viņš darbojas jau četrus gadus. “Iestāties kooperatīvā mani pamudināja citu saimnieku pieredze. Mana pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība. Vēlējos, lai mans mežs būtu apsaimniekots kārtīgi un ilgtspējīgi. Sapratu, ka viens pats netikšu galā, tāpēc iestājos kooperatīvā,” stāsta Žanis Andersons. Darbojoties kooperācijā, viņš slavē tieši praktisko pusi. “Varu uzticēties, ka viss tiks kārtīgi izstrādāts un, kad pienāks laiks, tiks novākta laba raža. Tajā pašā laikā man nav jāuztraucas, kur dabūšu stādus meža atjaunošanai vai kurš iztīrīs jaunaudzes. Praktiski ir drošības sajūta par ilgstspējīgu sadarbību,” stāsta meža saimnieks. Viņš savā darbībā un meža apsaimniekošanā lielākoties paļaujas uz savu vīziju, un kooperatīvs tam pielāgojas. Kooperatīva speciālisti iesakot, kā būtu labāk, bet tajā pašā laikā ļauj darīt pašam. Ir pastāvīga mijiedarbība starp saimnieka vīziju un kooperatīva speciālistu viedokli. “Uzskatu, ka tur, kur aug mežs, jābūt kārtīgam mežam. Visam nav jābūt vienveidīgam un ļoti smukam, bet, tajā ieejot, ir jāsajūt, ka mežs elpo, pastāv dabas daudzveidība un sajūta, ka tas ir Latvijas mežs,” saka saimnieks.  
Saskata priekšrocības
Arī MPKS “Mežsaimnieks” biedrs Edgars Samītis kooperācijā saskata vairākas priekšrocības. Viņš Valdemārpils apkaimē apsaimnieko ap 20 ha meža un kooperācijā iesaistījās 2015. gadā. Samīša mežs atrodas senču īpašumā, kur bija vectēva un vecvectēva mājas un tas uzliek papildu atbildību. “Mežā auga daudz daudz baltalkšņu, vecas apses un tēvs sacīja, ka nepieciešams izzāģēt daudz koku. Man vajadzēja padomu, kā labāk darīt. Tolaik kooperatīvs “Mežsaimnieks” bija neliels un nekas daudz par to nebija dzirdēts. Sieva nejauši redzēja sižetu televīzijā, vēlāk parādījās informācija par iespēju saņemt Eiropas Savienības finansējumu apmežošanai, augsnes gatavošanai, stādu iegādei un baltalkšņu neproduktīvo audžu nomaiņai. Sāku interesēties un tā nonācu līdz “Mežsaimniekam”,” atceras Edgars Samītis. Kas mainījies, iestājoties kooperatīvā? Viņš saņēmis vērtīgas konsultācijas, kā labāk darboties. Tolaik vēl nebija iespējas visus dokumentus kārtot elektroniski, kā tas ir pašreiz, un pašam dokumentus vajadzēja nogādāt mežniecībā, tāpēc konsultanta padoms atvieglojis darbu. Tagad jau Edgars Samītis pats ieguvis mežsaimnieka izglītību, līdz ar to zināšanu ir vairāk un katrs pieņemtais lēmums ir izsvērts.
“Koperatīvs ir ilgtermiņa attiecības un šādās attiecībās abām pusēm jābūt apmierinātām. Daļai meža izstrādātāju galvenais mērķis – maksimāli naudu nopelnīt šodien, un tas nav ilgtspējīgs risinājums. Ja runā par praktisko pusi, nereti meža īpašniekiem ir grūtības ar stādāmā materiāla iegādi un tieši kooperatīvs ir tas, kas palīdz stādus iegādāties savlaicīgi. Tiesa, iepriekš ir jāplāno veicamie darbi un jāpiesaka vajadzīgais stādu daudzums. Darbojoties kooperatīvā, vieglāk ir realizēt kokmateriālus. Turklāt, kooperatīvam kļūstot lielākam, pastāv iespējas saņemt lielāku cenu, taču jārēķinās arī ar administratīvajām izmaksām. Visu saskaitot, vairāk paliek pāri pašam saimniekam, nekā tas būtu gadījumā, ja kokmateriālus realizētu uzpircējam,” stāsta “Mežsaimnieka” biedrs.
Abi meža apsaimniekotāji ir vienisprātis, ka ar vienu mazu spēlētāju tirgū nerēķinās un pārdošanas cena, ko saņem mazs saimnieks, atšķiras no lielapjoma piegādēm. “Pirms iestājos kooperatīvā, pats organizēju visus darbus – viena brigāde kokus nocirta, otra  izveda un katrs pamanījās no manis paņemt vienu vai divus eiro klāt un visu sasummējot vēl pirms koku realizācijas jau bija skaidrs, ka saņemšu mazāk. Ja esi mazs spēlētājs, maz ko vari ietekmēt. Citādi tas ir kooperatīvā,” uzsver Žanis Andersons.
Ar ilgtspējīgu skatu
Lai mežs kļūtu vērtīgāks, tam jābūt ilgtspējīgi apsaimniekotam un tas nozīmē striktu plānošanu. Ar kooperatīva palīdzību Žanis Andersons realizējis vairākus ES projektus – jaunaudžu tīrīšanu un retināšanu un mežaudzes nomaiņu, nomainot baltalkšņus pret bērzu un egli. Tas ir finansiāli ietilpīgs pasākums, kura augļus varēs plūkt pēc 50 gadiem, bet vienlaikus tas ir ieguldījums nākotnē, spriež meža apsaimniekotājs. Veicot baltalkšņu mežaudzes nomaiņu pret bērzu un egli un katru gadu veicot pilnu agrotehnisko tīrīšanu, tagad mežs ir atguvies. “Ja iepriekš baltalksnis nomāca pārējos augus, tagad mežā atkal ir meža avenes un citi augi, kam pietiek vietas augšanai. Te arī saskatu ilgstpēju, nevis vēlmē uzreiz iegūt kokmateriālus. Jābūt skaidram skatam nākotnē, lai potenciāli varētu iegūt labāku materiālu un varētu pēc iespējas vairāk piesaistīt oglekli,” savā pieredzē dalās Žanis Andersons.  Viņš atceras – senāk bija grūti iegādāties stādus, jo vienam to nebija, otrs teicis – ar tik mazu daudzumu nekrāmēsies. Savukārt kopoperatīvs apkopo visu biedru informāciju, cik daudz stādu būs nepieciešami nākamajam gadam. Kooperatīvs palīdz stādus iegādāties izdevīgāk, jo kooperatīvs kā lielāks spēlētājs var nokaulēt cenu un dabūt lielāku apjomu. Tas arī nozīmē striktu plānošanu, kas vienlaikus ir izdevīga katram kooperatīva biedram. Žanis Andersons to salīdzina ar lauksaimniecības nozari, kur agrāk katrs paļāvies uz sevi, izejvielas un materiālus pērkot pavasarī pirms sezonas sākuma, bet tagad viss nepieciešamais tiek iepirkts jau rudenī. Līdzīgs darbs ar kooperatīva palīdzību notiek mežsaimniecības jomā, kur privāto mežu īpašniekiem jādomā vairākus soļus uz priekšu, kalkulējot, ko darīt nākamajā gadā, kuru jaunaudzi tīrīt, kur stādīt mežu, cik stādus vajadzēs. “Tas veicina to ilgtspējīgo ritmu, kas visu iegriež, līdzi paraujot cilvēkus, kas līdz šim nav aizdomājušies par ilgtspējīgu saimniekošanu,” piebilst Žanis Andersons. Arī Edgars Samītis mudina domāt plašāk: “Uz mežu var skatīties dažādi. Izplatītākais viedoklis – mezš ir naudas ieguves vieta, bet ir arī pilnīgi cits skats – mežs ir estētisks, ekoloģisks veidojums. Ja ir vēlme tikai pelnīt, tad no meža pāri nekas nepaliks. Savukārt, ja grib visu saglabāt, tad no naudas iegūšanas nekas nebūs. Galvenais jautājums, kā to visu apvienot, lai valda līdzsvars.”
Tiem privāto mežu īpašniekiem, kas vēl pārdomā iespēju pievienoties kooperācijai, abi saimnieki iesaka stāties kooperatīvā un paļauties uz speciālistiem, kuri ir zinoši savā nozarē un strādā gan pašu meža īpašnieku, gan kooperatīva labā. “Privātā meža īpašniekam, kura īpašumā nav daudz mežu un nav arī lielu zināšanu par šo jomu, viennozīmīgi ieteiktu labāk sadarboties ar kooperatīvu. Ja sākumā nav pilnīgas pārliecības par stāšanos kooperatīvā, iesaku lūgt konsultantu palīdzību. Tāpat iespējams noskaidrot citu cilvēku pieredzi, uzzinot atsauksmes par kooperatīvu darbu,” iesaka MPKS “Mežsaimnieks” biedrs. Vienlaikus viņš meža īpašniekiem iesaka mežu kopt ilgam laikam ar skatu nākotnē. “Mans vectēvs, būdams mežsargs, vienmēr teica, ka ik pa laikam mainās uzskats, vai labāk audzēt monokultūras vai veidot mistrotu mežu un savu plusi ir gan vienam, gan otram. Tagad mēs mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai mērķkokiem būtu labāki apstākļi un vieglāk augt. Taču arī daba mainās un nākas pielāgoties. Gribu, lai mežs būtu vērtīgāks un tāpēc lielā daļā mežu sastādīju egles, bērzus un priedes. Ja reiz tagad esmu ko saņēmis, mans pienākums ir atdot to nākamajām paaudzēm,” uzsver Edgars Samītis.
Vairāki ieguvumi
Kādi ir ieguvumi no kooperācijas meža īpašniekiem? Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Uzkalne skaidro, ka, pirmkārt, tā ir iespēja saņemt konsultācijas, lai paaugstinātu zināšanas, kas saistītas ar meža apsaimniekošanu, kā padarīt mežu vērtīgāku un vairāk nopelnīt ilgtermiņā. Tāpat tā ir iespēja saņemt meža apsaimniekošanas pakalpojumus. Meža apsaimniekošana praktiski nozīmē vairākus procesus, kurus palīdz organizēt kooperatīvs – augsnes sagatavošanu, stādīšanu, kopšanu un ciršanu. Tāpat tā ir iespēja pārdod koksni par augstāku cenu ar izdevīgākiem pārdošanas nosacījumiem, realizējot koksni visiem biedriem kopā. L. Uzkalne atgādina – kooperatīvs ir vieta, kur iegūt zināšanas par mežu – tiek organizētas kopīgas apmācības, savstarpējā pieredzes apmaiņa ar citiem kooperatīva biedriem. Kooperatīvs arī nozīmē efektīvu meža uzraudzību – kooperatīvam pieejams kopīgi algots darbaspēks, kas atbild par darbu kvalitatīvu izpildi un biedru informēšanu par darbu statusu. No LLKA 54 biedriem divas ir meža nozares kooperatīvās sabiedrības, kuras saņēmušas atbilstību saskaņā ar kooperatīvo sabiedrību atbilstības statusa piešķiršanu regulējošo likumdošanu. 2021. gadā atbilstīgās meža nozares kooperatīvās sabiedrības apvienoja 943 meža īpašniekus un to kopējais gada neto apgrozījums bija 9,06 miljoni eiro.

Svarīga abu pušu uzticība
Pirmo meža īpašnieku kooperatīvu Latvijā pirms 12 gadiem izveidoja suits Grigorijs Rozentāls. Kooperatīvs “Mežsaimnieks” patlaban ir lielākais šajā nozarē, kas apvieno ap tūkstoti biedru. Kas nepieciešams spēcīgu kooperatīvu izveidei – stāsta Grigorijs Rozentāls.
Atskatoties vēsturē – kā radās ideja veidot meža īpašnieku kooperatīvu? Kur meklējami pirmssākumi?
Meža nozare savā ziņā ir neparasta. Pastāv milzīgs skaits ražotāju, kas koksni ražo pārdošanai. Taču katrs no viņiem ražo ļoti maz un vairums īsti nesaprot, ko ar saražoto darīt. Tā ir nozares specifika kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad aizsākās privātais bizness. Šī specifika noveda pie tā, ka radās daudzi uzņēmēji, kas meža īpašnieku nezināšanu izmantoja savās biznesa interesēs. Tas bija neizbēgami, jo arī Amerikā, Zviedrijā un citur šis stāsts ir diezgan līdzīgs. Ar meža jomu esmu saistīts kopš 1995. gada un labi atceros šos procesus. Deviņdesmitajos gados darboties bija krietni sarežģītāk, jo tolaik pastāvēja pelēkais tirgus. Jau tolaik man bija skaidrs, ka jāstrādā savādāk. Savulaik piecus gadus man bija iespēja strādāt ar celulozes projektu saistītā uzņēmumā, kam akcionāri bija Somijas meža īpašnieku kooperatīvs “Metsaliitto” un Zviedrijas lielākais meža īpašnieku kooperatīvs “Sodra”. Runājot ar meža īpašniekiem Skandināvijā, iepazinos ar viņu pieredzi. Savulaik zviedru mazie ražotāji bija izveidojuši aptuveni 50 meža īpašnieku kooperatīvus. Tiesa, vēlāk daļa no tiem bankrotēja un tos pārņēma citi kooperatīvi. Šodien Zviedrijā katrs trešais meža īpašnieks strādā caur kādu no četriem meža īpašnieku kooperatīviem un viņiem pieder meža industrija, dažādas pārstrādes ražotnes, viņi nepārdod koku kā izejvielu, bet jau kā gatavu produktu. Neviena sistēma nav ideāla, bet skandināvu izveidotā ir atzīstama. Tolaik sapratu, ka arī mums jāveido kooperācija. 2011. gada decembrī Alsungā notika “Mežsaimnieka” dibināšanas sapulce, kurā piedalījās 15 meža īpašnieki. Tagad varu teikt, viņi bija neparasti cilvēki, jo atnāca dibināt organizāciju, kādas līdz šim Latvijā nebija.
Kādi bija lielākie izaicinājumi, kas jāpārvar, faktiski no nulles veidojot jaunu kooperatīvu?
Sākums bija ļoti sarežģīts. Ar ko atšķiras, piemēram, SIA no kooperatīva? SIA dibina cilvēki, kuri rēķina, cik naudas nepieciešams darbības uzsākšanai, ienākšanai tirgū un tā iekarošanai. Mēs darbu sākām ar niecīgiem līdzekļiem, pieņēmām darbā pirmo darbinieku un pirmajos trīs mēnešos visu naudu iztērējām viņa algai. Kooperatīvam nebija viegli iet nozarē, kur neviens nesaprata, kādi ir kooperatīva mērķi. Kādu laiku bija brīvprātīgā darba periods un reizēm nezināju, vai man pietiks naudas degvielai. Soli pa solim sākām darboties. Tas bija laiks, kad pazinu katru biedru. Ja esi mazs, iespējas pārdot preci par labu cenu ir diezgan ierobežotas, bet iespējas pārdot par vislabāko cenu ir gandrīz nereālas. Tolaik kooperatīvā izdevās iesaistīt lielu zemnieku, kas iedeva apsaimniekot savu īpašumu ap 1000 ha platībā un tas deva iespēju atsperties. Ja viņš mums toreiz nebūtu uzticējies, šodien “Mežsaimnieka” nebūtu. Sākumā četrus piecus gadus mīņājāmies uz vietas un tad sākām augt.
Pēc tam jau dažu gadu laikā “Mežsaimniekam” izdevās palielināt apjomus un sasniegt labu rādītājus koksnes realizācijā caur kooperatīvu…
Panācām to, ka 1 – 1,5 % no Latvijas koksnes gāja caur mūsu kooperatīvu. Tajā laikā “Mežsaimniekā” jau bija ap 700 biedru. Organizācijai augot, iespējas kļuva lielākas. Tolaik saņēmām arī Eiropas atbalstu kā ražotājgrupa un te nu jāsaka pateicība Zemkopības ministrijai, kas deva iespēju saņemt finansējumu, neliekot izdevumus pilnībā uz meža īpašnieku pleciem. Tas ļoti noderēja. Pārējais bija praktiskie lēmumi un komandas darbs.
Cik svarīga šajā procesā ir abu pušu uzticība un caurspīdīgums?  
Meža nozarē viss balstās uz uzticēšanos. Visvieglāk ir sagraut cilvēku uzticēšanos bankai, bet mežs varētu būt nākamais, jo šo preci nevar nosvērt kā graudus, to nevar precīzi uzmērīt un to ir sarežģīti brāķēt.  Šajā nozarē darbi notiek mežā, kur neviens neko neredz. Bet meža īpašniekam jāiet tajā haizivju barā un jāmēģina pārdot izaudzēto un viņš mēģina nekļūdīties. Pat tad, ja jūs darīsiet visu labi, būs meža īpašnieki, kam liksies, ka esat kaut ko izdarījis nepareizi. Tas patērē darbinieku nervus. Uzticēšanos, līdzīgi kā banku nozarē, var viegli sagraut. Uzticēšanās jābūvē soli pa solim. Ja uzticēšanās nebūs, cilvēki pie jums nenāks. Jāsaprot, ka meža nozarē uzticēšanās ir visos procesos. Daudzi brīnās, kā šajā nozarē var būt tk daudz mutisku vienošanos, bet jāsaprot – ja nav uzticēšanas, tad nekā. Savukārt, ja valda uzticība, tad nevajag līgumus uz desmit lapām.  
Graudu nozarē ir vairāk spēcīgu kooperatīvu, ko nevar teikt par meža nozari. Kādi ir iemesli?
Graudu nozarē ir pavisam cits klientu loks, kuru ikdienas ienākumi ir atkarīgi no tā, cik veiksmīgi viņi strādās. Meža īpašnieks ir mantojis mežu, nezinot, ko ar to iesākt. Ienākumus no meža viņš, iespējams, gūs reizi desmit vai divdesmit gados, pamatā nodarbojoties ar ko citu. Tā ir cita vide.
Kāpēc ir tik maz kooperatīvu? Pirmkārt, to ir ļoti grūti izveidot. Otrkārt, tas ir ļoti nepateicīgs darbs, jo cilvēki ir gana aizdomīgi. Mēs dzīvojam valstī, kur publiskajā telpā cilvēkus ik dienas bombardē ar sliktām ziņām. Kāpēc lai viņi domātu, ka kooperatīvā ir savādāk? Mums ir to organizāciju deficīts, kam uzticamies. Ja graudu kooperatīvi strādā ar uzņēmējiem, meža kooperatīvs – ar vidējo Latvijas iedzīvotāju, kurš reizi četros gados iet vēlēt parlamentu.
Vai kooperācijas pārvaldībā būtu jātiecas uz skandināvu modeli?
Meža īpašnieku kooperācijā nav citu variantu, kā pārņemt skandināvu modeli. Kooperatīvi darbojas arī Austrālijā, Brazīlijā un citviet, bet tās ir mazas organizācijas, lai lokāli palīdzētu meža īpašniekiem. Lielam spēlētājam tirgū ir pavisam citi nosacījumi, nekā mazam. Vienīgie, kam izdevies izveidot spēcīgus kooperatīvus, ir zviedri un somi. Savā ziņā arī norvēģi, kuri strādā pēc līdzīga principa. Latvijā esam aizgājuši nedaudz citā virzienā. Te darbojas viens meža īpašnieku kooperatīvs, kurš īpaši neaug un tam ir dažādi iemesli.
Labi apzinos, ka ne visiem patīk kooperācija meža nozarē. Zinu, ka ir pieprasījums nodrošināt to, lai Latvijā nebūtu spēcīga kooperācija. Kamēr kooperācija stāv uz vietas un neattīstās, nevienam tā netraucē, taču, sasniedzot 30 % tirgus kā Zviedrijā, daudziem Latvijā tas nepatiktu. Te arī jārunā par kooperatīva pārvaldi. Piemēram, ja “Sodrai” ir 50 tūkstoši biedru, tad pārvalde ir savādāka, nekā kooperatīvam ar pieciem vai 50 biedriem. Pēc manām domām pastāv tikai divi varianti – vai kopējam skandināvu kooperatīvu pārvaldes formu vai arī darbojas kopsapulce, kurā balso visi biedri – līdzīgi kā tas ir Saeimas vēlēšanās, kad reizi četros gados cilvēki lemj, kas pārvaldīs valsti. Otro variantu var pielietot politikā, taču tas nav efektīvs pārvaldes veids kooperācijā. Biznesam ir vajadzīga stabilitāte un prognozējamība, kas tomēr meža kooperācijā nav apvienojama ar kopsapulci, kur lēmumus pieņem cilvēki bez pieredzes un zināšanām. Pilnīgi droši varu teikt, ka jāmaina kooperatīva pārvaldes forma. Ja šo jautājumu neatrisinās, tālāk netiksim. Kad vadīju “Mežsaimnieku”, nesapratu, kāpēc bankas atsaka sadarbību ar kooperatīviem. Izrādās, vājā vieta ir īpašnieka funkciju izpilde. Ja īpašnieku kopums nav kompetents un pieņem nepārdomātus lēmumus, tas nenovedīs pie laba rezultāta. Īpašniekam jāpieņem svarīgi lēmumi, lai organizācija darbotos, nestu peļņu un būtu efektīva. Skandināvi atraduši veidu, lai lēmumus pieņem ievēlēti kompetententi pilvarotie. Savukārt Latvijā valda uzskats, ka tas ir nedemokrātiski – neļaut visiem biedriem balsot. Manā darbības laikā “Mežsaimniekā” esam mēģinājuši par to runāt, bet atdūrāmies kā pret sienu.  
Cik svarīgs ir Eiropas un valsts atbalsts kooperācijai?
Tikai ar naudas došanu problēmas nevar atrisināt. Tad mēs nonāktu situācijā, ka organizāciju dibina ķeksīša pēc. Vēsturiski kooperatīvu bija vairāk un tie veidojās laikā, kad bija pieejama Eiropas nauda. Tāpēc arī šodien pastāv kooperatīvi, kas juridiski eksistē, bet reāli neko nedara.
Vai katrā novadā būtu jāveido savs kooperatīvs?
Ģeogrāfiski mazākā teritorijā ir vieglāk strādāt, tajā pašā laikā šīs organizācijas ir mazākas. Pastāv kritiskais kubikmetru vai apgrozījuma līmenis, zem kura ir ļoti grūti nodrošināt labu cenu, ko grib meža īpašnieks. Ja esi mazs, to nevar izdarīt. Labāko cenu var iedot liels uzņēmums, kuram ir pašam sava pārstrāde, kurš strādā ostā un eksportē. Vai viņš grib to darīt, tas jau ir cits stāsts. Lai īpašnieks dabūtu godīgu cenu, pati organizācija jābūvē godīgā veidā. Kooperatīvs “Mežsaimnieks” bija vienīgā organizācija meža nozarē Latvijā, kurai motivācijas sistēma nebija virzīta uz to, lai no meža īpašnieka izspiestu vairāk naudas.
Latvijā pastāv vajadzība pēc kooperatīviem, jo meža īpašniekam nepieciešams kāds, kurš dod zināšanas, padomu un godīgu, uz normāliem biznesa nosacījumiem vērstu sadarbību. Šāda vajadzība ir. Taču kamēr nebūs atrisināts kooperatīvu pārvaldības modelis, brīnumu nebūs. Par to jādomā ne tikai Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai, bet arī meža īpašniekiem.
Informāciju sagatavoja biedrība Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija par Meža attīstības fonda piešķirtajiem līdzekļiem projekta Nr. 22-00-S0MF10-000024 ietvaros.
 
Autors: Latvijas Lauksaimniecības Kooperatīvu asociācija

Pavasaris un vasara ir putnu ligzdošanas laiks, kad jaunaudžu kopšnas darbi ir ierobežoti. Taču rudens ir īstais laiks, kad to sākt darīt. Ilgtermiņa meža apsaimniekošanas prakses svarīgs posms ir agrotehniskās un jaunaudžu kopšanas darbi. To mērķis ir nodrošināt labvēlīgus apstākļus mērķa koku sugas augšanai.

Agrotehniskā kopšana – stādījumu, sējumu un dabiski atjaunojušos platību kopšana ar mērķi novērst lakstaugu, puskrūmu, nevēlamu koku un krūmu atvašu konkurenci ap mērķa sugas kokiem.

Agrotehnisko kopšanuparasti sāk meža atjaunošanas gadā, ja aizzēlums sāk apdraudēt stādīto, sēto vai dabiski ieaugušos kociņu augšanu, un turpina vēl vairākus gadus, veicot vienu vai vairākas kopšanas gadā, atkarībā no platības aizzelšanas intensitātes. Kopšanas biežumu ietekmē gan koku suga, gan augsnes auglība, gan laika apstākļi. Agrotehniskās  kopšanas veidus un citus papildus nosacījumus atbilstoši kvalitātes prasībām un kopjamās platības īpatnībām meža iecirkņa vadītājs norāda darba uzdevumā.

Jaunaudžu kopšana – kopšanas paņēmiens mežaudzēs vai izcirtumos, kuros stādīti, sēti vai dabiski atjaunojušies koki, ar galveno mērķi nodrošināt atbilstoša sastāva kvalitatīvu, produktīvu un vitālu  kokaudžu veidošanos.

Kopšana tiek veikta pēc nepieciešamības 4-20 gadus vecās jaunaudzēs, kas tiek sadalītas darba izpildes grūtības pakāpēs  atbilstoši konkurējošo kociņu augstumam un caurmēram. Veicot savlaicīgu jaunaudžu kopšanu, tiek nodrošināta konkrētai vietai piemērotas koku sugas kociņu optimāla augšanas telpa un koku skaits uz hektāra, tādējādi kociņi labāk izmanto augsnes auglības potenciālu. Tiek veidotas veselas, noturīgas, pēc iespējas vienmērīgākas mērķa sugas audzes, kas ļauj kokus izaudzēt ātrāk un  ar lielāku pieaugumu.